top of page

Kas ir supervīzija?

Supervīzijā ikvienam ir iespēja saņemt atbalstu, padomāt, analizēt un pētīt sevi profesionālajā vidē. Supervīzijā ir iespēja risināt eksistenciālus un ļoti konkrētus jautājumus, kas saistīti ar darbu, karjeru, profesionālo izaugsmi, attiecībām un pašsajūtu. Supervīzija ir konsultēšanas veids, kas vērsts uz indivīda, komandas un organizācijas profesionālo attīstību un labbūtību profesionālajā vidē.

Andra Grasmane - Supervīzija

Jebkuras organizācijas veselības pamatā ir PIETIEKAMI apmierināts darbinieks. Supervīzijas mērķis ir palīdzēt klientam funkcionēt efektīvāk un justies labāk.

  • Uz darbu doties ar prieku.

  • Ikdienā izjust gandarījumu un interesi.

  • Darboties kopā ar domu biedriem.

  • Izjust atbalstu un uzticēšanos no vadības un kolēģiem.

  • Būt mierīgam un strādāt nepārpūloties.

  • Sasniegt iedvesmojošus mērķus un rezultātus.

  • Gūt atzinību.

  • Augt un profesionāli attīstīties.

  • Labi nopelnīt.

  • Dzīvot ar pilnu jaudu.

  • Labi justies un labi pavadīt laiku darba vietā...

Kurš gan to negribētu?

Tomēr reizēm realitāte ievieš savas korekcijas.

No klientu sacītā:

Nav prieka… Man ir milzīgs stress… Naktīs nevaru gulēt… Nav enerģijas… Negribu iet uz darbu… Jūtos hroniski noguris… Jūtos bieži aizkaitināts… Esmu neapmierināts… Bezspēcība… Dusmas… Izmisums… Nezinu, ko vēlos nākotnē… Daudz darba, maz laika, maz rezultātu… Nav gandarījuma… Tik daudz darba, ka nesaprotu, pie kā lai ķeros... Trūkst atzinības… Esmu aizvainots… Vadītājs mani nenovērtē… Kolektīvā nejūtos labi… Nav pietiekamas sadarbības ar… Pārmaiņas… Nepārtrauktās pārmaiņas... Nav atbalsta… Viss apnicis... Iestājusies rutīna un stagnācija... Spiediens no vadības… Agresīvi klienti... Nezinu, kā atrisināt … Nesaprotu, ko no manis vēlas… Bieži slimoju… Sāp galva… Sāp mugura… Esmu pieņēmusies svarā… Trauksme… Nevaru atslēgties no domām pēc darba… Pazudis līdzsvars starp «es vēlos» un «man jādara».

​

Šādās situācijās VAR PALĪDZĒT SUPERVĪZIJA

“Kas ir labbūtība (wellbeing)? Wellbeing latviski tulko dažādi – labsajūta, labizjūta, labbūtība, taču tikai pēdējais aptver plašāku šī jēdziena  izpratni, jo labbūtībai ir gan emocionālā, gan fiziskā, gan sociālā, gan mentālā, gan arī finansiālā dimensija. Un kopumā tas ir labi – būt. Labi būt savā darba vietā.” (Evija van der Beek).

Mans supervīzijas redzējums

Manuprāt, supervīzija ir abpusēji ieinteresēta sadarbība, kurā es kā supervizors sniedzu profesionālu atbalstu un palīdzību, kas vērsta uz klienta profesionālo darbību un attīstību. Tās pamatā ir uzticēšanās pilnas attiecības, kuru ietvaros klients gūst atbalstu. Turklāt supervīzijas procesā klients var ieraudzīt savu situāciju no cita skatu punkta, tādējādi iegūstot plašāku izpratni. Tas ir ceļš no virspusējām runām līdz dziļākām problēmām, palīdzot klientam apzināt grūtību iespējamos motīvus, cēloņus un rast  labākos risinājumus. Tā ir saruna arī par emocijām, kuras  palīdz vai traucē profesionālajā darbā. Supervīzijas mērķis ir palīdzēt klientam funkcionēt efektīvāk un justies labāk.

Kam domāta supervīzija?

Cilvēkiem, kuri strādā ar cilvēkiem.

Kā notiek supervīzija?

  1. Supervīzija procesa sākumā notiek iepazīšanās, cilvēciska kontakta un savstarpējas uzticēšanās veidošana ar klientu. Klientu pieprasījuma, aktualitāšu noskaidrošana. Supervīzijas mērķa formulēšana, prioritāšu un vajadzību izzināšana.

  2. Supervīzijas process – tā ir izpēte, analīze, refleksija, risinājumu radīšana, pielietojot dažādas metodes, izvēloties tās, kuras visefektīvāk varētu palīdzēt klientam apmierināt pieprasījumu.

  3. Supervīzijā notiekošā sasaiste ar situāciju darba vidē – jaunu perspektīvu, atklāsmju atrašana, mērķa sasniegšana - izpratnes paplašināšana un refleksija.

  4. Supervīzijas cikls noslēdzas ar apkopojumu un sasniegto rezultātu izvērtējumu.

  5. Supervīzija, visticamāk, nav vienreizdzīvēpasākums, jo ik pa brīdim mēs sastopamies ar izaicinājumiem, kuru risināšanā būtu vērtīgi saņemt profesionālu atbalstu.

Ko vēl būtu vērts zināt par supervīzijas procesu?

  • Supervīzija var noritēt individuāli, grupā, komandā, vadības komandā

  • Supervīzija var noritēt klātienē vai attālināti

  • Supervīzija ir terminēta laikā vai sesiju skaitā

  • Supervīzijā tiek plaši lietotas tādas metodes kā sarunu dialogi, mākslas, asociatīvās, geštalta pieejas, koučinga, psihodrāmas un sistēmiskās pieejas metodes

  • Supervīzijā ir aktuāla atbildības sadale, ar to saprotot klienta aktivitāti, spēju atvērties, vēlmi iesaistīties, tāpēc svarīgi ievērot dalības brīvprātības principu

  • Supervīzijas rezultāts var būt konkrēts risinājums un / vai pats process, kas veicinājis klienta izaugsmi un izpratni

  • Kontrakts jeb sākotnējā vienošanās paredz pamatnoteikumus - sesiju skaitu, ilgumu, cenu, laiku, vietu, dalībnieku skaitu, ja tā ir grupa vai komanda, atbildību, noteikumus, ko ievēro visi supervīzijas dalībnieki, robežas, gaidas, aktuālās tēmas

  • Supervīzijā tiek ievērota KONFIDENCIALITĀTE

  • Klātienē supervīzijas norisei nepieciešama autonoma, slēgta telpa, kas aprīkota ar krēsliem, pārvietojamo tāfeli; grupas dalībnieki izvietojas aplī

  • Supervīzijas norisei attālināti nepieciešama autonoma telpa, kur netraucē citi cilvēki, kur nodrošināts labs interneta pārklājums un ieslēgta kamera

  • Grupā vai komandā ieteicamais dalībnieku skaits 5 - 12 ( max 16)

  • Vienas sesijas ilgums:

Individuāli - 60-90 min.

Grupai vai komandai - 180 min.

  • Ieteicamais sesiju biežums:

Individuāli 1 reizi 2 - 3 nedēļās

Grupai vai komandā 1 reizi 3 - 4 nedēļās

  • Ieteicamais sesiju skaits individuāli un grupām – sākot no 6 sesijām

  • Supervīzijas saturiskā daļa tiek veidota pēc organizācijas un dalībnieku pieprasījumu noskaidrošanas

Kādi ir ieguvumi no supervīzijas?

No klientu teiktā:

  • Labāk iepazīti savi ieradumi, kas izraisa un uztur grūtības profesionālajā vidē

  • Labāk apzinātas savas atbildības un laika robežas

  • Uzlabota emocionālā pašsajūta

  • Iegūta prasme savlaicīgi atpazīt un samazināt distresu, trauksmi

  • Iegūta labāka izpratne par citu cilvēku vajadzībām, motīviem, interesēm un savstrapējo mijiedarbību

  • Uzlabotas saskarsmes prasmes

  • Ieraudzīts notikums no cita skatu punkta

  • Iegūta prasme izvirzīt skaidrus mērķus un tos sasniegt

  • Apzināti savi resursi un stiprās puses

  • Pieaudzis pašvērtējums

  • Radītas iespējas meklēt resursus un jaunus risinājumus konkrētām situācijām

  • Iegūta pārliecība pārmaiņu plānošanā un realizēšanā

  • Profesionāla pilnveide un jaunas zināšanas;

  • Gūts atbalsts ar darbu saistītos jautājumos, u.c.

​

No pētījumu rezultātiem, kas atspoguļoti grāmatā “Supervīzija Latvijā:

Izpētē pamatota attīstības iespēja” (2020, Maija Zakriževska – Belogrudova)

  • Samazina profesionālo izdegšanu

  • Palīdz apzināties savas emocijas

  • Palīdz apzināties profesionālās lomas un robežas

  • Iedvesmo ieraudzīt jaunas iespējas

  • Mazina trauksmi

  • Attīsta refleksijas spējas

Runājot par darba dzīvi un profesionālo vidi

Jebkuras organizācijas veselības pamatā ir PIETIEKAMI apmierināts darbinieks.

PIETIEKAMI apmierināts darbinieks fiziski, garīgi un emocionāli jūtas labi.

PIETIEKAMI apmierināts darbinieks ir ieinteresēts un lojāls uzņēmumam, tāpēc var nodrošināt labus rezultātus ilgtermiņā.

​

Pieaugot cilvēku labklājībai, dzīves kvalitātes līmenim un tempam, mainās vajadzības un pieaug arī prasības pret dzīvi un darba vietu, tāpēc ir SVARĪGI pievērst uzmanību mūsu labbūtībai darba vietā. Profesionālajā vidē cilvēks pavada vairāk kā pusi no dzīvei atvēlētā laika. Reizēm klientiem atgādinu, ka verdzības laiks ir sen beidzies un ikvienam ir tiesības arī darba vidē būt apmierinātam.

Ja nu interesē vēl kaut kas….

Lai gan supervīzijas pirmsākumi tiek atzīmēti gan senajā Grieķijā ar “Sokrāta dialoga metodi” kā sarunu starp skolotāju un skolnieku, gan 17.-18.gadsimtā saistībā ar izglītības inspicēšanu, tomēr tikai 20.gadsimta vidū supervīzija kļuvusi par atbalsta veidu dažādu profesiju pārstāvjiem. 20. gadsimta 60. -70.gados attīstījās humānistiskā pieeja, kas akceptēja tādas līdzvērtīgas partnerattiecības starp supervizoru un supervizējamo, kas balstītas uz empātiju, attiecību siltumu, patiesumu un atbalsta sniegšanu supervizējamam. Šobrīd supervīzija kā profesionāls atbalsta veids arvien vairāk tiek pieprasīta dažādās jomās – veselības aprūpē, izglītībā, biznesā, sociālajā darbā, advokātu un tiesu darbības jomā, klientu apkalpošanā, dažādu jomu vadītājiem un vadības komandām uc.

bottom of page