Par psihoterapiju un geštaltterapiju
Geštalts (“Gestalt” – tulkojumā no vācu valodas - figūra, tēls, veselums) ir viens no humānistiskās psihoterapijas virzieniem, kura pirmsākumi meklējami pagājušā gadsimta 50. gados. Geštalta pamatlicējs ir ārsts, psihoanalītiķis Frics Perlzs. “Geštalts ir tikpat vecs kā pasaule. Pasaule un it īpaši katrs sevi atbalstošs organisms ir vienots veselums... Turklāt geštalts ir pārāk labs, lai to izmantotu tikai psihoterapijā.” (F.Perlzs)
Psihoterapijas mērķis ir paaugstināt klienta labklājības izjūtu un mazināt ciešanas
Geštaltterapija ir bagāta ar dažādām radošām metodēm, kas tiek plaši izmantotas arī citos psihoterapijas virzienos, supervīzijā un koučingā.
Geštaltterapija piedāvā rīkoties un just, vēršot uzmanību uz laikā vērtīgajiem “šeit un tagad” notiekošajiem procesiem, mazāk uzmanības veltot pagātnes notikumiem un iemesliem. Cilvēka brīvības sajūtu nosaka iespēja veikt brīvas izvēles, piepildot savu dzīvi un rīcību ar jēgu, savukārt jūtas un emocijas palīdz mobilizēties un atbalstīt sevi ceļā uz pārmaiņām. Geštaltterapijā lielu uzmanību velta prasmei veidot kontaktu un līdzsvarotas attiecības. Mēs kā personības attīstāmies attiecībās. Psihoterapijas procesā bieži tiek atklāti neefektīvi uzvedības modeļi, kas traucē pilnvērtīga kontakta veidošanā. Apzinoties sev traucējošos stereotipus, ilūzijas, uzvedības paternus un šķēršļus, cilvēkam rodas izvēle un arī vēlme tos mainīt.
(no Rīgas Geštalta Institūta materiāliem)
Psihoterapija
– tā nav par slimību. Psihoterapija ir par ciešanām un neapmierinātību. Psihoterapeiti strādā ciešanu zonā. Cilvēks var dzīvot depresijā gadu desmitiem un visu mūžu, taču tas būs ārstu - psihiatru lauks. Savukārt psihoterapijas lauks ir zema vai nepietiekama dzīves
kvalitāte, kuru nosaka nevis ārsta diagnoze un neatliekamā palīdzība, bet pats klients, vēršoties pēc palīdzības pie psihoterapeita.
A.Roitmans
Psihoterapijas mērķis ir paaugstināt klienta labklājības izjūtu un mazināt ciešanas, koriģējot neefektīvus uzvedības paradumus, pārliecības un attieksmes. Ilgtermiņa psihoterapija uzlabo cilvēka psihoemocionālo labklājību, risinot emocionālās un mentālās problēmas, tādējādi veicinot personības nobriešanu, funkcionēšanas uzlabošanos, veidojot veiksmīgāku dzīvi. Psihoterapija palīdz labāk izprast sevi, savas jūtas, uzvedības ietekmi uz citiem, citus cilvēkus, viņu motīvus. Tā var mainīt uztveri, domāšanu, uzvedību.
Latvijā humānistiskās psihoterapijas virzienu pārstāvjus dēvē par psihoterapijas speciālistiem.
Kā notiek geštaltterapija?
-
Klientam vienmēr ir tiesības izmēģināt un izvēlēties savu psihoterapeitu.
-
Uzsākot geštaltterapiju, klients un geštaltterapeits vienojas par noteikumiem – laiku, tikšanās biežumu, sesijas cenu, kavējumiem, dažreiz - arī par sesiju skaitu.
-
Geštaltterapija sākas ar to, kas šobrīd ir aktuāls klientam, izrunājot un izdzīvojot šī brīža uztraukumus un bažas. Terapijas gaitā klients tiek atbalstīts un pavadīts savas dzīves sarežģījumu izpētē.
-
Geštaltterapija var noritēt individuāli, pārim, ģimenei un grupā.
-
Bez ierastā sarunu dialoga, geštaltterapeits piedāvā klientam radošas metodes un eksperimentus, kas var palīdzēt apzināšanās procesā.
Kam domāta geštaltterapija?
-
Cilvēkiem, kuru labsajūtu mazina pagātnē neatrisināti vai nepabeigti notikumi, ar tiem saistītās jūtas, grūti pārdzīvojamas emocijas, trauksme, traucējoši uzvedības paterni un pārliecības, vientulība, neticība saviem spēkiem, nepietiekams pašvērtējums, uztraukumi par nākotni, sarežģījumi attiecībās ar citiem cilvēkiem, nomāktība, savu vajadzību ignorēšana,
eksistenciālas krīzes (vecuma un brieduma krīzes), psihosomatiski traucējumi. -
Cilvēkiem, kuri vēlas tikt galā ar akūtām psihiskām problēmām un situācijām (šķiršanās, vientulība, tuva cilvēka nāve, utt.).
-
Cilvēkiem, kuri ieinteresēti personības izaugsmes un brieduma veicināšanā: cilvēkiem, kuri vēlas atklāt savu apslēpto potenciālu.