Ko gūstam no mācīšanās mūža garumā?

Man ļoti patīk būt pieaugušo izglītības vidē, kad auditorijā man pretī sēž pieauguši cilvēki ar savu unikālo pieredzi, interesi un atvērtību citam redzējumam un jaunām zināšanām. Pieaugušo izglītībā es esmu dažādās lomās – reizēm pasniedzējas, reizēm apmācāmā lomā. Un man ļoti patīk tas, ka mēs satiekamies uz vienas platformas – horizontālā līmenī. Te nestrādā “skolmeistara” pieeja: “ es jums tūlīt iemācīšu”. Tas ir mijiedarbības un apmaiņas process. Ja esmu pasniedzējas lomā, tad varu piedāvāt tikai savu subjektīvo skatījumu un zināšanas! Un jūtos gandarīta, ja tās šķiet noderīgas un vērtīgas.

Reizi gadā man ir iespēja novadīt kursu maģistra studentiem par koučingu, mentoringu un supervīziju. Katru reizi pēc šī kursa kļūstu pieredzes bagātāka un zinošāka, jo mūsu kopīgajā procesā esam dalījušies ar saviem pieredzes stāstiem, skatījumu un unikālām zināšanām. Es ticu, ka daļai no studentiem šis maģistra grāds ir tikai viens no posmiem garajā mūžizglītības ceļā. Un tā kā pati esmu “mūžīgais” students, tad ar pilnu pārliecību varu teikt, ka, jo vairāk uzzinu, jo vairāk šaubos. Tomēr viena pārliecība manī ir nostiprinājusies – vērtība ir tām manām zināšanām, kuras protu pielietot praktiski.

Pirms kāda laika interneta dzīlēs atradu šīs atziņas par izglītību (izpaliks korektums, jo diemžēl neatradu atsauces uz autoru):

• Pirmā lieta, ko tu saproti, uzsākot studijas universitātē- tas, ka kāds ir studējis universitātē, vēl nepadara viņu gudrāku par citiem. 

• Otrā lieta - laba izglītība trenē mūsu informācijas apstrādes iemaņas, kas palīdz lielu daudzumu haotiskas informācijas pārvērst kompaktās zināšanās.

• Trešā lieta - attiecības starp zināšanām un praksi ir sarežģītākas, nekā šķiet neizglītotam prātam. Lai iemācītos efektīvi pielietot zināšanas praksē, ir nepieciešama virkne radošu eksperimentu, kuros no daudzveidības nonākam pie konkrētības. No malas tas izskatās pēc pilnīgi bezjēdzīgas laika tērēšanas.

• Ceturtā lieta - pretrunas ir neizbēgamas. Kādā brīdī nākas konstatēt, ka tavā galvā mierīgi sadzīvo divas savstarpēji izslēdzošas domas. Turklāt, abām ir konkrēts praktisks pielietojums. 

• Piektā lieta - šaubas ir teju pats grūtākais, jo tās rada nedrošību. Bet, pārstājot šaubīties, mēs pārstājam domāt radoši un ātri vien nonākam pie tā, ka izglītība - tas ir veids kā ierobežot vēlmi uzzināt vairāk. 

• Patiesu izglītību raksturo fundamentāla nepabeigtība un kaislīga vēlme turpināt izziņu. Tikai šādi "nepabeigti" cilvēki spēj izglītot citus, jo tas ir piedzīvojums. 

• Rezultātā izglītība ir psiholoģiskas pašatklāsmes process, kur mēs atklājam un iepazīstam savu personību, kuģojot pa informācijas okeānu starp zināšanu salām un kontinentiem, un zīmējot katrs savu karti.

• Izglītība ir tiešā veidā saistīta ar cilvēka prasmi izmantot savu brīvību - tā ir dota katram, taču no tās nav nekādas jēgas, ja neesam iemācījušies to lietot.