Atsauce uz personīgo profesionālo pieredzi

Mana mīlestība pieder medicīnai un biznesam. Es pazīstu šīs jomas un saprotu cilvēkus, kas tajās darbojas. Mani iepriecina fakts, ka cilvēki no šīm jomām sāk meklēt supervizoru palīdzību.

Intelektuāli, strādīgi, atbildīgi (reizēm – pāratbildīgi), uz sasniegumiem orientēti un bieži – ļoti veiksmīgi cilvēki, kuri savai karjerai, pacientiem / klientiem vai biznesam velta lielāko daļu sava dzīves laika un enerģijas. Sekojot Visuma likumiem, nekas šai dzīvē nav par velti - arī viņi par to maksā noteiktu cenu! Kāda nu kuram šī cena ir - veselību, laika trūkums citām svarīgām jomām, tuvu cilvēku un atbalsta trūkums. Taču reizēm no tik intensīvas profesionālās dzīves pazūd pārējās dzīves krāsas un prieks! Šo es pazīstu! Paldies Dievam, vienā brīdī atnāk atklāsme, ka tālāk vēlamies dzīvot citādi!

Man ir viegli just līdzi un saprast līdzīgu pieredzi. Daļa no mums “ienirst” darbos tik ļoti, ka pazaudējam kontaktu ar sevi. Paskaidrošu - konstanti apmierināts cilvēks atrodas zināmā līdzsvarā, kuru pēc geštalta principiem veido 5 vienlīdz svarīgi komponenti – prāts un kompetences, fiziskais ķermenis, mūsu emocionālā labsajūta un tuvu attiecību esība, sociālā dzīve un vērtības, pamatprincipi, uz kuriem balstās mūsu ikdienas lēmumi. Kad esam tuvu līdzsvaram, jūtamies mierīgi, apmierināti gan fiziski, gan emocionāli. Līdzsvars, protams, ir teorētisks un relatīvs jēdziens, taču jāatzīmē, ka caur savu un klientu pieredzi novēroju, ka ir noderīgi ik pa brīdim pačekot šos KPI - no biznesa valodas -veikstspējas rādītājus. Kā jūtas mans ķermenis? Kas notiek ar manu emocionālo labsajūtu? Kad pēdējo reizi sirsnīgi parunājos ar savu partneri vai tuvu draugu? Vai mani draugi vēl ir tepat un nesen? Cik “liela” ir mana galva - kur joņo vai iestrēgst mans prāts? Piemēram, kā manam ātrajam prātam tiek līdzi ķermenis vai emocijas? Kā ir ar manām prasmēm un zināšanām, lai varētu justies profesionāli gandarīts?

Šobrīd pasaule mainās un arvien vairāk pētījumu pierāda, ka cilvēki vēlas justies darbā apmierināti, gandarīti, kā arī saredzēt jēgu savam darbam un dzīvei. Savukārt jēga nes līdzi pārdomas par dzīves kvalitāti (lūdzu, nejaukt ar komfortu). Līdzsvars ļoti labi parāda, kas notiek ar mūsu dzīves kvalitāti.

Man šķiet, ka visvieglāk uzturēt labsajūtu ir fiziskajā ķermenī, taču arī tas daudziem no mums, (arī man) nenākas viegli. Savukārt garīgu un emocionālu labas formas uzturēšanu un spēju atjaunoties nevar iemācīties lekcijās vai lasot grāmatas - to var piedzīvot tikai darot. Turklāt iemācīties atpazīt vai veselīgi izreaģēt savas emocijas var tikai ar otra - šai ziņā pieredzējušāka cilvēka palīdzību.

Protams, supervīzija un psihoterapija nav vienīgie veidi, tomēr tie ir efektīvi – ar to palīdzību var mainīt savu pašsajūtu un dzīves kvalitāti, rosinot vairāk interesēties un iepazīt sevi!